„Melnais mākonis”, „50 kg smaga mugursoma”, „purvs”, „smilšpapīra gulta”, „vate”, „tukšums” un „bedre” ir tikai dažas no depresijai veltītām metaforām, kuras laikmetīgās dejas izrādes “BEDRE” radošā komanda iemiesojuši skatuviskā darbā. Depresija ir viena no visgrūtāk nosakāmajām slimībām, jo pastāv virspusēji priekšstati un aizspriedumi par tās izpausmēm, ietekmi un ārstēšanu. Pieredzēto stāvokli tā dažādos posmos un sajūtās ir grūti formulēt vārdos. Ievērota kustība un nekustība kļūst vienīgais pavediens uz to pasauli, kura ir nokritusi.

„Sūzena Sontāga ir teikusi, ka „depresija ir melanholija bez šarma”, bet viņa nebija redzējusi šo izrādi. Depresijai ir arī sava šarmantā puse.” Anete Enikova, radio „NABA” kultūras žurnāliste.

Horeogrāfe Sintija Siliņa laikmetīgās dejas nozarē darbojas jau vairāk nekā desmit gadu – iniciējusi "Dejas diena" interaktīvo pasākumu tradīciju, producējusi izrādes ("Solo piecpadsmit" nominēta kā gada sasniegums laikmetīgajā dejā teātra balvai "Spēlmaņu nakts" 2014. gadā), veido horeogrāfijas laikmetīgās dejas žanrā un sadarbības projektos. Dejas izrāde "BEDRE" ir tapusi ciešā sadarbībā ar dejas dramaturģi Lindu Krūmiņu, dejotājām un horeogrāfēm – Lauru Kušķi, Alisi Madaru Bokalderi, Janu Jacuku un Līgu Ūbeli, skaņu mākslinieku Maksimu Šenteļevu un video mākslinieku Kristapu Epneru.