Agrāk mani sauca Rihards Čerkovskis. Biju parasts krievu izcelsmes latvietis. Dzīvoju Ķengaragā, bet vasaras pavadīju Siguldas tuvumā, ciematiņā Egļupe.
Mana dzīve nekad nav bijusi viegla. Kad biju mazs, mani apsaukāja par mazu krievu resnīti, pupertitātes vecumā, kad visiem zēniem bija pumpas uz sejas, man bija viena pumpa pa visu seju... Mana vecuma meitenes uz mani pat neskatījās.. Kaut kā tā sanāca, ka pirmo skūpstu piedzīvoju 15 gados, mani noskūpstīja (pret manu gribu, neprasiet kā) sieviete, kurai bija nedaudz vairāk par 30. Vai viņa bija glīta? Ja tā, tad jau es nepretotos..
Kad izaugu, manas pieaugušās dzīves pirmie gadi arī nebija viegli. Sastrīdējos ar ģimenes locekļiem, pazaudēju visus draugus, iekūlos lielos parādos, sāku meklēt mierinājumu alkaholā un azertspēlēs, kas mani ieveda vēl dziļākā bezizejā...
Kad biju savas dzīves zemākajā posmā, es meklēju patvērumu reliģijā, biju kristietis, biju krišnaīds, biju budists, šivists.. Taču man prāts kaut kā pretojās visām šīm mācībām.., kļuvu par ateistu, bet arī tas nebija uz ilgu laiku!
Sākās mans ceļojums, kas ilgst nu jau vairak kā desmit gadus, kuru laikā esmu izlasījis neskaitāmi daudz garīgu rakstura grāmatas, stundām ilgi meditējis, praktizējis aukstuma peldes, devies uz retrītiem, esmu lūdzies pēc apskaidrības! Vienu dienu pamodos gribēju būt savas realitātes veidotājs, taču nākamajā dienā pamodos ar domu, ka mums nav brīvās gribas un viss jau ir nolemts... Kad sāku mācīties manifestāciju un likās, ka man tā padodas, sākās kovids un es pazaudēju visu ko biju radījis!
Un tad es sapratu, ka es NEKO NESAPRATU! Un nolēmu nomainīt vārdu, jo kā gan citādi cilvekiem pateikt, ka esi garīgi izaudzis?
Tagad esmu Ekharts Kūps. Jā izklausās pēc cilvēka kuram ir sava sekta vai vismaz Telegram kanāls - bet pagaidām man ir tikai šis stāsts, ar kuru velos dalīties!
