EŅĢELIS
El Angel
Rež.: Luiss Ortega
Argentīna, Spānija
2018 | 118 min.
Biogrāfiska krimināldrāma

Zeltaino cirtu pinku un pilnīgo lūpu dēļ Karloss Rovledo Pučs drīzāk līdzinās pusaudžu sirdsāķītim, nevis aukstasinīgam sērijveida slepkavam. Jaunais noziedznieks 20. gs. 70. gados Argentīnā apbūra sabiedrību, kuru reizē valdzināja un atbaidīja un, iespējams, pat kņudināja doma par to, ka tik jauns un pievilcīgs vīrietis ir spējīgs paveikt tik briesmīgus noziegumus. Savā īsajā kriminālajā karjerā īstais Rovledo Pučs paveica vismaz 17 laupīšanas, 11 slepkavības, vairākus seksuāla rakstura uzbrukumus un izvarošanu. Karlosa izskats, sabiedrības reakcija un viņa pārsteidzoši jaunais vecums, visticamāk, ir iemesls tam, kālab šis stāsts turpina dzīvot.

Filma ir brīvi balstīta Argentīnas sērijveida slepkavas Karlosa Rovledo Puča dzīvē, kuru iesauca par Nāves Eņģeļi viņa debešķīgā, nevainīgā izskata dēļ, šī Luisa Ortegas filma piedāvā no realitātes atsvešinātu Karlitosu, kurš allaž uzstājas. Viņš pārvietojas dejas solī, it kā kamera tvertu katru viņa kustību. Turklāt viņš sevi dēvē par dieva spiegu — it kā dzīve būtu spēle, kurā briesmas būtu tikai līdzeklis spēcīgākām izjūtām!

”Eņģelis” (El Angel) 2018. gada Kannu kinofestivālā demonstrēta “Īpašais skatiens” (Un Certain Regard) sadaļā. Argentīna tika aicināta iesniegt to 91. Kinoakadēmijas balvas “Labākās filmas svešvalodā” nominācijai. Tā ieguvusi arī labākās filmas nomināciju Sansebastjānas starptautiskajā kinofestivālā un daudzos citos.

“Eņģelis” pārsteidzoši labi atdarina 20. gs. 70. gadu skatus un sajūtas. Vairums kriminālās pasaules otrā plāna spēlētāji izskatās tik noplukuši un nevīžīgi, ka svaigā paskata studentiņš šķiet kā nevainīgs gaismas un enerģijas avots telpā. Ātri saprotam, ka tā nebūt nav - nāve seko Karlosam ik uz soļa. Filmai ir velūra āriene: tumšie, siltie toņi pat ikdienišķākās vietas padara daudz juteklsikākas un aicinošākas. Katra aina pievelk skatītājus ar tās detaļām. Piemēram, pārim slēpjotos drūmā, klusināti apgaismotā motelī vai ejot caur samta spilveniem noklātu klubu nosodošu bārmeņu skatienu pavadījumā. Luis Ortega izmanto spāņu roka un popmūzikas grāvējus, tāpat kā to darīja Skorsēze “Labajos puišos”, sniedzot skatītājam tā laika garšu un ieskatu šo vīru prātos. Pēc pašu domām, viņi biji neaizskarami rokzvaigznes - līdz brīdim, kad vairs nebija. (Monika Kastiljo, “Rodžers Īberts”)

Filma spāņu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā.