Īsfilmu seanss Latviešu autsaideri demonstrē tieši to pašu, ko 2017. gada 2Annu programma kopumā – to, cik dažādi saprotams un vērtējams autsaiderisms, cik atšķirīgi tas var izpausties un ietekmēt mūs, “normālos”. Gan uzskatāmi demonstrējot fiziskas vai garīgas atšķirības no fona masas, gan, gluži otrādi, šķietami saplūstot ar normalitāti un tikai niansēs iezīmējot vielu pārdomām. Jo tikai tāpēc jau autsaiderus ir vērts kaut kā izcelt un apspriest – ne tāpēc, ka viņi būtu labāki vai sliktāki par citiem, bet tāpēc, ka ar savu atšķirīgumu viņi sakustina ikdienas rāmo plūdumu un ļauj iedomāties, kā būtu, ja tevi pašu reiz dzīve tā izaicinātu.
Latvijas kino kontekstā šis īsfilmu seanss iezīmē apsveicamu dažādību gan žanriski, gan tematiski – no visai optimistiskas dokumentālās filmas par enerģisko vīriņu Aleksandru, kuru autsaidera statusā iecēlusi acīmredzama fizisko parametru atšķirība, līdz gandrīz vai eksotikai latvju kino ainavā – sociālās fantāzijas žanram, gandrīz horroram par to, kā cilvēki vēl tikai baidās nokļūt autsaidera lomā. Un vēl divas spēles īsfilmas par to, ka autsaiderisms var būt pilnīgi nemanāms, patiesībā tikai galvā. Ārēju pazīmju nav pilnīgi nekādu, tikai laulības gredzens, kas jānoslēpj, jo šos autsaiderus apzīmogo kādreiz tik nosodošais vārdu savienojums “laulības pārkāpēji”. Un vēl citi autsaideri, kuru problēmai pat nav tāda konkrēta apzīmējuma, - viņi vienkārši tajā īstajā dzīvē netiek iekšā. Un drīz jau vairs pat necenšas.
Morāle visai vienkārša – autsaideram būt ir pat labi, ja tikai tu pats proti šo statusu izmantot kā atspēriena punktu un tramplīnu, nevis bedri, kur norakties.
Aleksandrs
Jānis Vingris
Dokumentālā / Latvija / 2006
Baltais zvērs
Jānis Vingris
Spēlfilma / Latvija / 2003
Randevu
Ilze Kunga
Spēlfilma / Latvija / 2003
Riebums
Aiks Karapetjans
Spēlfilma / Latvija / 2007