Kinoteātrī Kino Bize 28. martā vienā vakarā tiks demonstrētas divas no režisores Kristas Burānes veidotās teātrim veltītās triloģijas filmām - Māra (2014) un Pasaka par tukšo telpu (2017).
Trešdien, 28. martā
18.00 - Māra (2014)
19.30 - Pasaka par tukšo telpu (2017)
MĀRA
Rež.: Krista Burāne
2014 | 79 min.
Dokumentāla filma
Filma seko līdzi režisores Māras Ķimeles attiecībām ar vecomammu, dēlu un darbu, dokumentējot teātra kā nereālas realitātes tapšanu ne tikai uz skatuves, bet arī ikdienas dzīvē. Visi šīs dokumentālās filmas varoņi tēlo – daži vairākas lomas, daži arī paši sevi. Bet vai tāpēc viņi nav patiesi?
Kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem Māra iestudē F. Dostojevska “Noziegums un sods”, kopā ar dēlu Pēteri izspēlē mazas un lielas ģimenes drāmas, kopā ar vecomammu Annu Lācis kļūst par režisori, kopā ar Latvijas talantīgākajiem scenogrāfiem piecdesmit gadu laikā rada Latvijas teātra vēsturē nozīmīgas izrādes. Dažādi laiki, telpas un cilvēki savijas stāstā par mākslinieces drosmi, spēku un ievainojamību.
Filma tiek demonstrēta latviešu valodā.
Lomās:
Māra Ķimele (Māra Ķimele), Toms Auniņš (Pēteris Ķimelis)
Andris Freibergs, Ilmārs Blumbergs, Viktors Jansons, Aija Zariņa (scenogrāfi)
Edgars Samītis, Varis Pinķis, Andris Keišs, Jana Čivžele, Guna Zariņa (aktieri)
PASAKA PAR TUKŠO TELPU
Rež.: Krista Burāne
Latvija
2017 | 95 min.
Dokumentāla filma
Dokumentāla pasaka par izcilo Eiropas scenogrāfu un pasniedzēju Andri Freibergu, kurš meklē tukšo telpu. Savu pašportretu viņš rada uz skatuves kā izrādes “Andris Freibergs” scenogrāfiju. Viņš izspēlē sevi kā vietu, kurā gandrīz astoņdesmit gadus ir bijis laiks spožiem panākumiem, traģiskiem zaudējumiem, dzimšanai, nāvei un sapnim par ideālās tukšas telpas radīšanu.
“Es domāju, ka teātris ir pēdējā humānā telpa, kurā cilvēki vēl var mācīties nebaidīties viens no otra, uzticēties, dalīties, dot, būt patiesi. Ārēji atturīgais, bet emocionāli ārkārtīgi jutīgais Andris Freibergs ir šīs pēdējās humānās telpas daudzo seju un formu radītājs. Tas ir cilvēcības atklāšanas un atklāšanās darbs, kas mani ļoti saista, jo īpaši tādēļ, ka Andris Freibergs to paveic bez vārdiem. Kā pateikt svarīgo, to nestāstot? Scenogrāfs būvē telpu, kurā katrai lietai ir sava nozīmē, to attiecības veido jaunu jēgu. Mans uzdevums bija radīt filmu, kā šādas telpas analogu, kurā detaļas zaudē savu sadzīvisko nozīmi,” par filmu stāsta režisore.
Filma tiek demonstrēta latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā.