Zelma, uzaugot Padomju Savienībā, kopš bērnu dienām dzirdējusi vairākas patiesības. Pirmā – tev būs sargāt savu nevainību līdz kāzām. Otrā – tev būs ģērbties kā meitenei. Trešā – tev būs izlikties mazāk zinošai kā vīram. Ceturtā – tev būs gatavot ēst. Piektā – tev būs mīlēt bērnus vairāk kā vīru… Zelma šīm bauslībām mēģina sekot, bet viņas ķermenis, neironi un bioķīmiskie procesi liek šķēršļus tam, kā viņu sabiedrība ir audzinājusi.
Animācijas režisores Signes Baumanas vērienīgākais darbs – cilvēka bioloģijas mūzikls, kas apdzied iemīlēšanās, precēšanās un šķiršanās ciklu. Līdzīgi kā “Akmeņi manās kabatās” (2014), intonatīvi ironiskais, iztēlē atraisītais un terapeitiskais darbs ir daļēji balstīts režisores pieredzē. Izrādīts Traibekas un Ansī festivālos, tas meditē par populāro kultūru, audzināšanu un sociālo spiedienu kā nemirstīgas mīlestības un liktenīgo otro pusīšu fetiša dzirnavām. Ķīlniecības mulsumā nonākusi Zelma: ir taču jābūt pabeigtai un totālai mīlestībai! To, tādu kā drupačiņu cerības, savās dziesmās piešķiļ mitoloģiskās sirēnas – Baumanes filmas popdziedātājas.
