Attēlā: "Atēnu skola", Rafaēls Santī, 16.gs.
No senās Grieķijas mēs esam mantojuši ne tikai demokrātijas vārdu, bet arī priekšstatu par demokrātiju kā tādu. Vēlāk eiropieši attīstīja šo ideju, atskatoties uz grieķu paraugu. Bet grieķiem nebija, uz ko atskatīties, līdz ar to viņiem nācās pašiem „izgudrot” demokrātiju. Interesanti, ka šie paši grieķi radīja arī divus vienvaldības modeļus – monarhiju un diktatūru.
Pētot senās Grieķijas vēsturi, mēs labi redzam, ka lielā mērā tā veido prototipu jeb modeli vēlākās Eiropas vēsturiskajai attīstībai, jo attīstības stadijas abos gadījumos uzrāda apbrīnojamu līdzību. Tas liek mums uzmanīgāk ieskatīties senās Grieķijas vēsturiskajā pieredzē, lai labāk saprastu mūsdienu pasauli.
Šajā priekšlasījumā lektors stāstīs par abu svarīgāko politisko modeļu – demokrātijas un vienvaldības izcelsmi, būtību un savstarpējām attiecībām, analizēs apstākļus, kas veicināja abu sistēmu tapšanu, kā arī atklās un salīdzinās to dabu.
Par lektoru:
Harijs Tumans ir vēstures zinātņu doktors, LU Vēstures un Filozofijas fakultātes profesors. Lasa lekcijas arī Latvijas Kultūras Akadēmijā. Studējis Latvijas Universitātē un Ļeņingradas – Sanktpēterburgas Universitātē, kur specializējies antīkajā vēsturē. Balvas “Gada vēsturnieks Latvijā 2015” ieguvējs. Personīgais blogs - http://blogi.lu.lv/harijs.
Lekcija notiks: 7. maijā plkst. 18:30, Birojnīcā Berga Bazārā (Dzirnavu ielā 84 k-2)
Kontaktinformācija: tel. 29221775, info@birojnica.lv
