10. un 17. maijā kinoteātris "Kino Bize" sadarbībā ar kino kritiķi Artūru Zavgorodniju piedāvā noskatīties divas vācu ekspresionisma laikmeta filmas – „Nosferatu, šausmu simfonija” un „Doktora Kaligari kabinets” – klasiku, kas spēcīgi ietekmējusi pasaules kino tālāko attīstību.
Vācu ekspresionisms ir absolūti unikāla parādība, kas piedāvā izcilu, mistisku, reizēm arī paradoksālu un vietām pat pareģojošu skatījumu uz realitāti. Mūrnava un Vīnes kinolentēs savu vizuālo iemiesojumu gūst Frīdriha Nīčes paustais par neierobežoto diktātu, kuru īsteno stipras gribas personības. 20. gadsimta 20. gadu vācu kino anturāža – tā ir neapzinātā, traģiskā un fatālā ilustrēšana. Ekspresionisma filmās izpaužas īstenības neizbēgamības, baisu sapņu un fantāziju sapratne.
Nosferatu
Mūrnava un Vīnes klasika ir žanra giganti ar asiem sociāli politiskiem zemtekstiem. Starp citu, „Nosferatu” ir pirmā filma par Drakulu. Bet „Doktora Kaligari kabinets” – mūžīgais stāsts par jukušajiem ārstiem un to drūmajiem radījumiem, par gribas apspiešanu, slepkavībām un vājprātību. Taču tā vietā, lai šeit saskatītu sociālā satraukuma atainojumu pēc Pirmā pasaules kara un pirms nacisma nostiprināšanās, te var vienkārši ieraudzīt eksperimentu ar dzimstošā žanra kino formu.
Doktora Kaligari kabinets
„Jātzīst, ka novērtēt gandrīz simtgadīgas filmas nav viegli. „Nosferatu, šausmu simfonija” un „Doktora Kaligari kabinets” ir žanra ikonas. Diži stāsti, kas ievērojami ietekmējuši ne tikai kino, bet arī kultūru kopumā, paraugi, kurus pēc tam atdarinājuši citi meistari. Ekspresionisti mācēja attēlot savas iedomātās, absolūti subjektīvās īstenības, kas atgādina mežonīga ārprāta stāvokli, slimīgo atmosfēru. Ekspresionisms – tas ir antireālisms, taču arī ne sirreālisms. Esības romantisks redzējums un mēģinājums esību izskaidrot caur mākslīgo,” stāsta Zavgorodnijs.
Mēmās filmas tiks demonstrētas oriģinālajiem tekstiem un tulkojumu angļu valodā. Sākums plkst. 20.30.
