Balti zilās nīderlandiešu flīzes jau kļuvušas par Nīderlandes simbolu! 16. gs. vidū viss sākās ar polihromām sienas flīzēm, ko nīderlandiešu keramiķi radīja iedvesmojoties no itāļu majolikas. Vēlāk tās ieguva tradicionāli kobaltzilo apgleznojumu, kas tika aizgūts no austrumu porcelāna. Flīzes izmantoja telpu sienu apdarei, lai tās aizsargātu no mitruma un dekorētu. 17. gs. bija nīderlandiešu flīžu uzplaukuma periods, kad tās kļuva par pieprasītu preci ne tikai Nīderlandē, bet arī tika importētas uz citām valstīm – arī Baltijas jūras reģionu. 17. un 18. gs. Nīderlandē kopumā bija vairāk nekā 400 darbnīcu, nozīmīgākās atradās Hārligenā, Makumā, Utrehtā, Roterdamā, Amsterdamā u.c. Latvijas teritorijā nīderlandiešu flīzes ir saglabājušās gan dzīvojamās ēkās, gan sakrālās celtnēs un muzeju krājumos. Līdz šim apzinātās Rīgas flīzes lielākoties apgleznotas ar reliģisku sižetu – ainām no Vecās vai Jaunās Derības, bieži sastopamas arī pastorālas ainas ar ganu dzīves attēlojumu, nedaudz retāk skatāmas Nīderlandes ainavas — līdzenumi ar vējdzirnavām, kokiem un ēkām. Rīgā daudzkārt sastopamas nīderlandiešu flīzes, kas izmantotas atkārtoti – no nojauktām vecām ēkām noņemtas vecās sienu flīzes un tās iemūrētas jaunos namos vai citos priekšmetos.
Šī lekcija sniegs nelielu ieskatu par Rīgā 17.-19. gs. izmantotajām nīderlandiešu flīzēm, apskatīs biežāk sastopamos sižetus un stūra motīvus. Ieskatīsimies kādas flīzes glabā Rīgas muzeji un kur flīzes atrodamas vēl mūsdienās?
