"Ar pasākumu vadīšanu nodarbojos jau vairāk kā 12 gadus. Man patīk to darīt, jo tas ir veids kā es kalpoju cilvēcei, es palīdzu viņiem pasākumu laikā atvērties, izsmieties, kā arī darīt lietas, ko "normāls" cilvēks ikdienā nedarītu.
Esmu vadījis kāzas, koorperatīvos pasākumus, biroja ballītes, jubilejas, sporta spēles u.t.t., jo lielāks pasākums, jo lielāka ir komanda, kas ir iesaistīta pasākuma norisē- dīdžeji, fotogrāfi, dekorētāji, "ranneri", viesmīļi, bārmeņi, mākslinieki un protams, pasākumu vadītāji, kuru uzdevums ir šo visu parādi diriģēt, bet kā "pareizi diriģēt", viņiem saka priekšā "pelēkais arsenāls", tie ir pasākuma organizatori, vai viņu iecelti "koordinatori".
Esmu novērojis, ka šie koordinatori parasti iedalās divās kategorijās:
1. "Stresotāji" - šī ir bīstama kategorija, es cenšos no tādiem "menedžeriem" izvairīties, parasti tās ir sievietes, kurām "viss nepatīk", viņas staigā apkārt ar dusmīgām sejas izteiksmēm, un visu laiku grib visu mainīt. "TAS NAV TĀ", "TAS NAV TUR", "ŠITAM TĀ NAV JĀBŪT" u.t.t. Viņas bieži iet pīpēt, un pīpēšanas laikā, bijīgā, uztrauktā, cerību pilnā balstiņā atkārto: "kaut viss būtu labi". Viņas ir kā dinamīts, kas agri vai vēlu var uzprāgt dusmās, vai ies nomierināt sevi ar alkaholu (vienu glāzīti jau var stresa mazināšanai...).
2. "Mūžīgie optimisti" - šī būtu otra kategorija. Koordinatori, kas ietilpst šajā kategorijā vienmēr smaida, ir priecīgi, visus mierina, teikdami "Būs labi". Kārtīgi dara savu darbu, parūpējas par sīkumiem, atrod risinājumu jebkurai situācijai, improvizē, rūpējas par patīkamu gaisotni, un māk mierīgi, ar "vēsu prātu" risināt problēmas.
Esmu novērojis, ka neatkarīgi no tā, vai ir trāpījies pirmās, vai otrās kategorijas koordinators, abos gadījumos pasākuma aizkulisēs valda stress. Teorētiski to var saprast, jo visi grib, lai viss izdodas, lai klienti priecīgi, kaza dzīve, bet vilks paēdis.
Bet cilvēkiem būtu jāsaprot, kas vēl svarīgāks, ļoti daudz kas nav atkarīgs no mums, ir apstākļi, ko mēs nevaram ietekmēt, vai paradzēt. Vienīgais, ko mēs varam izdarīt, ir mēģināt ietekmēt savu attieksmi par notiekošo.
Dalailama par stresu saka tā, "Ja ir problēma, kas agri, vai vēlu atrisināsies, "stresot" nav jēgas, ja ir problēma, kas neatrisināsies- "stresot" ir bezjēdzīgi."
Piemēram, kāzās nekad, un nekas neit pēc scenārija, jaunais pāris kāzās vienmēr kavē ierašanos viesu namā, karstos ēdienus reti kad pasniedz iecerētajā laikā, tad pēkšņi kāds īsi pirms mičošanas nozog līgavu u.t.t.
Mans pasākumu vadītāja noslēpums ir tāds. Es netaisu scenāriju, es uzskatu, ka ja nav scenārija, nekas nevar noiet greizi, un ja tā, tad es nevaru izgāsties.
Mans uzdevums ir pasākuma laikā būt kā ķirurgam ar 30 gadu stāžu operācijas laikā, darboties pēc plāna, bet ja kaut kas noiet greizi "jāglābj" situācija.
Seminārā "Pasākumu vadīšana bez scenārija" mēs parunāsim kā:
* glābt situāciju;
* neitralizēt stresu;
* uzveikt grūtības.
Patrenēsimies kā iziet ārpus komforta zonas, atklāšu dažus savus pasākuma vadīšanas "knifiņus", padalīšos savā pieredzē un ieteikumos, kā arī apspriedīsim ar ko atšķiras veiksmīgs pasākums, no neveiksmīga, un no kādām kļūdām pasākuma organizēšanā vajadzētu izvairīties.
Tiekamies 10.04.2019, plkst. 18:30.
P.S. Līdzi jāņem labs GARSTĀVOKLIS.
