Организатор мероприятия "Ceļotāju stāstu vakars par ceļiem uz Santiago de Compostela": Zināšanu Zikurāts, Biedrība
Santiago ceļš ir viens no pasaulē slavenākajiem svētceļotāju maršrutiem, aptuveni 800 km. garumā, to iet cilvēki no visas pasaules visu gadu, jau simtiem gadu garumā. Katrs to iet citu mērķu vadīts - sevis izziņai, vaselībai, ticības stiprināšanai, fiziskās formas uzlabošanai, atbilžu meklēšanai..
29 oktobrī pl. 19.00 – Bruņinieku ielā 36, savos stāstos un pieredzē dalīsies ceļotāji, kuri ir aizgājuši līdz Santiago, katrs no cita sākumpunkta.
Grieta Piraga :
“ Pagājušā gada vasarā noskatījos filmu “The Way”. Rudenī biju uz stāstu vakaru, kur meitenes stāstīja par saviem piedzīvojumiem Santjago ceļā. Likās – tas tik forši, es arī gribu piedzīvojumus! Un vissirsnīgāk bija klausīties par burvīgajām draudzībām, kas ceļā iegūtas. Un, redz, gads ir pagājis un šogad mainītās lomās, jo man ir par vienu stāstu vairāk, kurā dalīties. Pastāstot gan par piedzīvojumiem ceļā, ejot Camino del Norte, gan arī nenovērtējamām draudzībām, kuras ieguvu. Imanta Ziedonis ir teicis: “Lai tiktu tuvāk, ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurpnākam.” Es gāju par sevi un par visiem tiem sev tuviem cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ iestrēguši sapņu fāzē. Lai parādītu viņiem, ka lietas notiek, ja tās dara! Jo, lai tiktu tuvāk, patiešām ir jāiet klāt!
Par šo piedzīvojumu uzrakstīju grāmatu, kas joprojām ir procesā. Un tajā neatņemama sastāvdaļa ir arī manu Santjago draugu ieraksti un vēlējumi. Mans ceļabiedrs man veltīja šīs rindas, kuras veltu visiem esošajiem un topošajiem Camino ceļotājiem: “Daudzi iet, bet tikai daži zina, kur viņi iet. Atšķirība starp ceļotāju un tūristu ir būtiska. Tikai tie, kas paši sevi izzina un atklāj, ir īsti ceļotāji. Tūrists ceļo, jo meklē kaut ko, ko pastāstīt par savu ceļojumu, bet atgriežas tāda pati persona kā devies ceļā. Vienmēr lepojoties ar to, kur bijis un ko redzējis. Ceļotājam ierašanās galamērķī ir tik pat kā lieka, tāpēc, ka priekš viņa, jēga ir ceļošanā un sajūtā. Mērķim nevajadzētu būt svarīgākam par iešanu. Jā, arī iešana dod ceļu. Bet ja iešana kļūst par dzīvi, tad neviens tevi nevar apturēt. Tā ir iešana, kas rada ceļu. Ceļš rada takas… Mērķi mainās, takas mainās, bet iešana paliek. Protams, tev ir jāuzliek mērķis, lai ietu. Bet mērķis nav nekas, ja tu nevari iet. Ejot tu mācies orientēties uz sevi, izvēlēties takas, nostiprināt un izveidot savu ritmu. Tā ir iešana, caur kuru tu vari sevi iepazīt. Ceļojums ticībā nav aizbēgšana no mūsu dzīvēm, bet gan iegremdēšanās tajā. “
Sandra Rone :
“ Kad vajag apturēt laiku, ir jādodas ceļā.Pēc iespējas nezināmā. Vēlams vienam, lai ieguvums būtu lielāks.Mēs pametam savu ierasto vidi, komforta zonu un ļaujamies to piedzīvot . Varam izvēlēties palikt vienatnē vai tikties ar ceļabiedriem, kas līdzīgi tev, vēlas apturēt laiku. Skaisti ir tas, ka šie cilvēki ir tik dažādi - tautību, vecuma un savas dzīves pieredzes ziņā. Mums ir katram savs ceļš, bet Camino uz Santiago visus vieno VIENS. Vienādi ejam, guļam, ēdam.Savā ziņā kļūstam līdzīgi viens otram. Ir daudz laika iekšējām sarunām . Mācamies atvērt savu sirdi. Bez priekšstatiem kā kaut kam jānotiek. Ar tukšumu un atvērtu prātu, gribu un sirdi - skatamies , klausamies, sadzirdam un varbūt pat ieraugam brīnumu. Sakam Pasaulei JĀ. Varam ļauties un uzzināt daudz jauna par sevi. Ļaujam savai dvēselei piedzīvot jaunu plašumu - visu emociju gammu , varbūt arī bailes. Mājās atgriežamies bagātāki ar to, ko neviens nevar atņemt.
To mums dāvina Camino uz Santiago. “
Edijs Šplīts :
“ Es nejūtos lepns par to ka ir noieti ap 1000 km. brīžiem ceļš kļuva par garu, pārāk daudz krusti un bāri ceļa malās. Bet bija labi, šis ceļš pakārto dienu savādāk, ir cits ritms, cita vide, citas domas. Viena no ceļa jaukākajām īpašībām ir vienādība ceļa gājēju starpā, tāda kā kopienas sajūta, kurā nav nedz lielā māte, nedz tēvs, kurš varētu norādīt ko un kā būtu jādara. Protams, tēvs ir Dievs, gan kristiešiem, gan man.. bet svētceļotāju komunikācija kura pakārtota pēc iekšējām vērtībām ik pa laikam deva daudz burvīgus brīžus un tas laikam ir pats skaistākais šajā ceļā. Arī daba, protams.. tie eikalipta koki. “
Parūpēsimies par tēju un atmosfēru. Tie kuri agrāk piedalījušies ar saviem stāstiem Mansarda un Zikurāta rīkotajos Santiago vakaros, dalība brīva.
Запрещено проносить/ввозить на мероприятие: