Režisore: Inese Kļava
Žanrs: Dokumentālā filma
Valsts: Latvija, 2019
Filmas garums: 1 st. 05 min.
Līdz 12+ neiesakām
Latvieši Pēteris, Gints, Ineta un Andris strādā Briselē, bet tas varētu būt jebkur – stikla ēkas, sapulču telpas, kafijas automāti. To mēdz saukt arī par darbu burbulī – viņu dzīves ir atrautas no tā, ko Eiropas iedzīvotāji uzskata par realitāti. Viņi strādā ar idejām un vīzijām, tāpēc varbūt pārsteidz, ka viņi ir dzīvi cilvēki, ne tikai pār krēsla atzveltni pārlikti mēteļi.
Viņi strādā, lai iemiesotu idejas, kuru dēļ 1957. gadā tika dibināta Eiropas Savienība. Tomēr nesenie vēstures pavērsieni – terora akti Eiropas pilsētās, ASV, Krievijas un Ķīnas arvien agresīvākie gājieni, eiroskeptisma vilnis dalībvalstīs liek vaicāt - vai ES metode nav par naivu šim gadsimtam?
Vai šis milzu kuģis nav kļuvis par lēnu, 28 kapteiņiem raustot stūri katram uz savu pusi? Kurš vispār mīl Eiropu? Kurš to aizstāvēs? Vai 70 miera un sadarbības gadi nav tikai skaists sapnis, no kura pamodīsimies jau rīt?
Filmas režisore Inese Kļava stāsta: “Gribējām uzņemt filmu par Eiropas Savienības ierēdņiem, bet viņu ir vairāk nekā 30 000 – dažādu rangu, ar dažādu atbildības līmeni un motivāciju. Vispārināt nav iespējams. Man pašai daļa stereotipu par eirokrātiem ātri pagaisa, daļa apstiprinājās. Prieks bija strādāt kopā ar tekstu autori Agnesi Krivadi un komponistu Kārli Auzānu.”
Dokumentālās filmas “Brisele” operatori ir Dāvis Doršs un Mārtiņš Jurevics, mūzikas autors - komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors - Anrijs Krenbergs, montāžu filmai veidojusi Inese Kļava, tekstu autore - Agnese Krivade, režisores asistentes - Adriāna Roze un Zane Ozoliņa.
Filma tapusi filmu studijā “Mistrus Media”. Tās producenti - Elīna Gediņa–Ducena un Gints Grūbe. Filmas tapšanu atbalstījis Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un Konrāda Adenauera fonds.
“Latvijas izvēle būt Eiropas daļai un režisores Ineses Kļavas ironiskais skatījums par Briseles establišmentu filmā apliecina, ka esam pietiekami spēcīga kā nācija, ja reizē ar bailēm pazaudēt drošības sajūtu spējam arī par Eiropu un sevi pasmaidīt. Filma ir izteikts autoru redzējums kā cits skats uz Eiropu brīdī, kad vēlam Eiropas Parlamentu,” tā filmas producente Elīna Gediņa-Ducena.
Inese Kļava 2004. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu TV un video operatoru specialitātē, bijusi dokumentālo filmu režisore Anša Epnera studijā AVE"". Viņas diplomdarba spēles īsfilma "Cauri" (2004) festivālā "Lielais Kristaps" tika atzīta par vienu no divām labākajām studentu filmām, bet režisores pirmais patstāvīgais darbs - dokumentālā filma “Eks Āmen S” (2005) tika atzīta par labāko debiju. Filmā “Eks Āmen S” (2005) aizsākās Ineses Kļavas sadarbība ar režisoru un operatoru Ivaru Zviedri, kura augstākā virsotne ir filma “Dokumentālists” (2012), kas izpelnījusies gan Latvijas skatītāju, gan kinoprofesionāļu, gan pasaules festivālu ievērību.
Filma latviešu un angļu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā.
