Šī tradīcija tika iedibināta pirms trim gadiem, lai pievērstu uzmanību Eiropas kino daudzveidībai.
Eiropas Mākslas kino diena svin kino mākslu, piedāvājot aizrautīgiem kino cienītājiem vairāk nekā 1000 kinoteātros visā Eiropā, piedzīvot kultūras pieredzes apmaiņu. Jaunus un vecus, pilsētās un laukos – visus šajā dienā vieno aizrautība ar kino.
Pasākuma iniciatīva nāk no CICAE ART Cinema un Europa Cinemas organizācijām, kuras mērķtiecīgi atbalsta filmu izrādītājus, kas strādā ar Eiropā veidotajām filmām. Šogad Kino galerija/Ksuns met izaicinājumu digitālajām tehnoloģijām un atgriežas analogā kino laikā. Visa mūsu mākslas kino programma sastādīta no filmām, kas pieejamas 35mm formātā. Klasiskas filmas dažādām gaumēm un vecumiem. Ķeram mirkli un izbaudam klasiskā kino burvību. Svinam kino svētkus kopā!
Režisors: Franco Zeffirelli
Lomās: Fanny Ardant, Jeremy Irons, Joan Plowright
Žanrs: Biogrāfiska drāma
Valsts: Itālija, Francija, Spānija 2002
Filmas garums: 110 min
Līdz 16 g.v. – neiesakām
Dzefirelli izvēlējies parādīt Marijas Kallasas dzīves pēdējās dienas, kad viņa, zaudējusi balsi un interesi par dzīvi, norobežojusies no apkārtējiem, grimst depresijā un atmiņās par savām spožākajām lomām - Normu, Mēdeju, Lučiju, Karmenu.
Kallasas privātā dzīve šeit skarta tikai garāmejot, kā sāpīgas atmiņas, kas uzplēš vecas brūces.
Kallasa mirst 53 gadu vecumā, 1977.gada 16.septembrī - tieši vienu mēnesi pēc Elvisa Preslija nāves. Taču pirms tam režisors mums uzbur vīziju, kurā attēlotie notikumi varēja būt iespējami pēdējos viņas dzīves mēnešos. Mūzikas producents Lerijs Kellijs (Džeremijs Aironss) kā tāds mūsdienu Fausts nolēmis izraut Kallasu (Fannija Ardāna) no viņas melanholijas purva, kurā tā slīgst arvien dziļāk, katru nakti klausoties savos ierakstos, kad viņas balss vēl bija perfekta un gaidot kad iedarbosies miega zāles, kuras viņa lietoja milzīgos daudzumos. Šajā laikā Kallasa vairs neuzstājas, jo uzskata, ka viņas balss ir katastrofāli pasliktinājusies. Lerijs Kellijs viņai piedāvā kompromisu - uzņemties filmā “Karmena”, pārsedzot to ar 1964.gadā ieskaņoto Kallasas iedziedāto operu.
Angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.