Raugoties no psihoanalīzes, kino ir tā māksla, kurai piemīt kompensējoša iedaba. Kristiana Meca vārdiem runājot, kino kā anonīms un baudpilns vērojums jeb vuārisms ir atslēgas caurums uz mūsu psihes labirintistabām. Neviennozīmīgākos secinājumus par cilvēka dabu mēs aizslēdzam un sargājam aiz slēdzenes. Iespēja redzēt paslēpju rituāla izjaukšanu uz ekrāna, kurā šis aizslēpņotais saturs tiek eleganti atmūķēts, iekustina mūsu jutekļus un gaisu zemapziņas koridoros. Latīņu vārdkopa sub rosa jeb zem rozes tiek lietota, lai aizzīmogotu to, par ko mēs nevēlamies runāt vai kam piemīt konfidencialitāte. Šajā lekcijā centīsimies paraudzīties uz kino un psihoanalīzes paralēlismu un sateces punktiem, pievēršoties neiederīgo neizstāstītajiem stāstiem.
Lekcijas koncepts ir līdzīgs pastaigai pa gaiteni, kaismi vai prātnieciski ieskatoties durvju mazajās atslēgas spraudziņās. Savā ziņā tas būs kā psihoanalīzes seanss, kas tiks iesākts ar Gaspara Noē ekstrēmā kino estētikas tīrradni Gaļa (1991), paralēlēs skatot tēva absolūto mīlestību pret meitu un incestu. Virzoties uz priekšu, skatiena fenomenu fiksējošā Rūbena Estlunda kriminālā humoretīde Notikums pie bankas (2009) un Treisijas Mofatas Jaukās krāsainās meitenes (1987), kas ielūkojas baltā vīrieša dominances blaknēs Austrālijā 80. gadu beigās, aborigēnu izcelsmes prostitūtām atspēlējoties par vēsturisko netaisnību vienas nakts laikā. Savukārt gaiteņa galā literatūras enfant terrible Žana Ženē vienīgais kino darbs – Mīlas dziesma (1950) –, kur betona sienas šķirto ieslodzīto vīriešu saziņa cietumā ir homoerotiskas poēzijas uzlādēta. Filma precīzi norāda uz to, ka nevēlamo vai to, kas atrodas aiz likuma robežas tā plašākajā nozīmē, mēs aizslēdzam.
Dārta Ceriņa ir kino kritiķe, kultūras žurnāliste un skatuves mākslas un audiovizuālās mākslas pētniece, kas šovasar absolvējusi kino un teātra teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA). Rudenī uzsākta maģistrantūra, mācoties semiotiku Tartu Universitātē, un zinātniskās darbības ceļš, darbojoties kā zinātniskajai asistentei LKA Zinātniski pētnieciskajā centrā, līdztekus aktīvi publicējoties presē un piedaloties starptautiska un lokāla mēroga kino un teātra mākslai veltītās konferencēs un meistarklasēs.