Latvijas filmas Latvijas simtgadei
Režisori: Lauris Ābele, Raitis Ābele
Lomās: Kaspars Aniņš, Kristaps Bedrītis, Jānis Panteļējevs, Kristaps Lukaevičs
Žanrs: Piedzīvojumu filma, vēsturiska, dokumentāla filma
Valsts: Latvija, 2018
Filmas garums: 1h 40 min
Līdz 12 g.v. – neiesakām
13. gadsimts. Dāņu spiegs Larss nonāk seno baltu cilšu zemēs, kur piedalās reliģiskos rituālos, nežēlīgos sirojumos, noreibst vasaras saulgriežos, nonāk kuršu verdzībā un cīnās ar krustnešiem Saules kaujā... Cik daudz mēs zinām par to, kādas asinis plūst mūsu dzīslās? Kas īsti bija, kam ticēja un kā dzīvoja mūsu senči - pēdējie Eiropas pagāni? Brāļu Ābeļu vēsturiskā piedzīvojumu filma "Baltu ciltis" apgāž mītus par baltiem kā zemnieku tautu, vedot skatītāju iepriekš neredzētā pagātnes ceļojumā!
“Baltu ciltis” atspoguļo nežēlīgos centienus tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojošos pagānus 13. gadsimtā pievērst kristietībai. Faktos balstītais filmas stāsts veidots tā galvenajam varonim, tirgotājam Larsam no Gotlandes (aktieris Kaspars Aniņš), apceļojot un iepazīstot kuršu, latgaļu, sēļu, zemgaļu, prūšu, jātvingu, galindu, augštaišu un žemaišu apdzīvotas zemes, kas tobrīd sasniegušas savu augstāko attīstības pakāpi. Dokumentālā drāma uzdod jautājumu, cik daudz mēs vispār zinām par sevi un saviem senčiem un šķetina mītus par baltiem kā arāju tautu, bez romantizēta izskaistinājuma atspoguļojot to cīņassparu, drosmi, kā arī skaudros dzīves apstākļus.
Pēc iespējas precīzu ieskatu Eiropas pēdējo pagānu dzīvēs veido zinātnisks teksts, vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, autentiski tērpi, rotas, pielāgota vide, kā arī datoranimācija un 3D grafika. Filma radīta ar mērķi ir ne vien izklaidēt, bet arī izglītot skatītājus par Latvijas nācijas vēsturi pirms kristietības ienākšanas Latvijas teritorijā, un to, kā baltu ciltis līdzinājās vai atšķīrās no kaimiņu tautām un kādas pārmaiņas piedzīvoja. Lai vēsturiski precīzi parādītu, kā balti dzīvoja, kam ticēja un kas tos darīja stiprus, filmas tapšanā iesaistījušies vēsturnieki, eksperimentālie arheologi, rekonstruktori un baltu tautu mitoloģijas speciālisti.
Filma radīta ar mērķi ir ne vien izklaidēt, bet arī izglītot skatītājus par Latvijas nācijas vēsturi pirms kristietības ienākšanas Latvijas teritorijā, un to, kā baltu ciltis līdzinājās vai atšķīrās no kaimiņu tautām un kādas pārmaiņas piedzīvoja. Lai vēsturiski precīzi parādītu, kā balti dzīvoja, kam ticēja un kas tos darīja stiprus, filmas tapšanā iesaistījušies vēsturnieki, eksperimentālie arheologi, rekonstruktori un baltu tautu mitoloģijas speciālisti.
Filmas "Baltu ciltis. Noklusētās hronikas par pēdējiem Eiropas pagāniem" radošās grupas pamatsastāvu veido trīs brāļi Ābeles - režisori Raitis un Lauris un operators Mārcis, kurš strādā tandēmā ar otru filmas operatoru - Jāni Indriku. Filmas scenārija autori ir Toms Ķencis un Guntis Berelis, māksliniece Zanda Zeidaka. Filmu producē Kristele Pudāne studijā “Tritone”.
Dokumentālā drāma «Baltu ciltis» ir viena no sešpadsmit Nacionālā Kino centra programmas «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» filmām. To atbalsta DEPO DIY, Rīgas dome, Jūrmalas dome, VKKF un Polijas filmu institūts. Filmēšanas uzņemšanas process norisinājies ilgāk nekā divus gadus gan tepat Latvijā, gan Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Filmēšanas vietas piemeklētas atbilstoši vizuālajai līdzībai, nevis vēsturiskajam reģionam, jo teritorijas ir ļoti mainījušās. Piemēram, senā Galindija filmēta Kazu gravā, Āraiši pārtapuši par Prūsiju.
Filma latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā.